Laimīgu Jauno gadu!

Uzņemšanas noteikumi.

5.-12.klašu skolēnu uzņemšana maksas grupās sākumnodaļā un pamatnodaļā tiek veikta 3 reizes gadā janvārī, maijā, septembrī.

Bez pārrunām tiek pieņemti skolēni uz lietišķo nodaļu. Bez pārrunām tiek pieņemti olimpiāžu godalgas ieguvēji un skolēni ar labām atzīmēm matemātikā. Reflektants uzrāda administrācijai diplomu vai liecība.
Līdz 13.01.2008. pēc pārrunas rezultātiem tiek pieņemti pārējie skolēni. Reflektants vienojas ar administrāciju par pārrunas laiku un uzrāda administrācijai liecību vai izziņu no skolas.

13.01.2008 pārrunas notiks SIA “Progmeistars” telpās (Pulkveža Brieža 6-1). Lai Jūs pielaistu pie testēšanās, Jums vajadzētu piereģistrēties caur internētu vai pa telefonu 7336035.
Pārrunas sākums tiem, kas stājas uz pamatnodaļu, plkst.10.00, bet tiem, kas stājas uz sākumnodaļu, plkst.12.00. Līdzi jāņem pildspalva un skolēna apliecība. Jāzina savs personas kods.

Pārrunas rezultāti tiks izlikti 14.01.2008 pēc plkst.12.00. Pieņemtie pēc pārrunas 13.01.2008. rezultātiem, maksā un reģistrējas 14. – 16. janvārī.
Piereģistrēties var pie kursu sekretāres un pa e-mail kursi@progmeistars.lv

Nenokavējiet!

Lietišķās, sākuma un pamata nodaļas kursantiem, kā arī skolniekiem, kuri uzņemti līdz 4. janvārim, jāsamaksā par kursiem un jāreģistrējas: pamatnodaļas speckursos – līdz 11.01.2008., ieskaitot, uz pārējiem semestriem (I-V semestris) – līdz 15.01.2008., ieskaitot. Pārējie, kas iestājušies saskaņā ar 13.janvāra rezultātiem, maksā un reģistrējas no 14. līdz 16. janvārim. Reģistrācijas piemērus var atrast www.progmeistars.lv nodaļas „Iestāšanās noteikumi” beigās, kā arī mūsu vietnes galvenajā lapā ievietotajos sludinājumos „Apmaksa un reģistrācija”. Reģistrēties pēc samaksa vajag kursos vai pa e-mail pēc adreses kursi@progmeistars.lv .

Kursantu standarta kļūda – veikta samaksa, bet nav reģistrācijas. Zvanām, noskaidrojam: „Bet es gribu tāpat kā pagājušajā gadā.” Atkārtojam vēlreiz: grupas katru gadu tiek pārformētas. Ir jāpiedāvā kursiem vairāki varianti. Protams, Jūs varat iekļaut arī iepriekšējo nodarbību laiku.

Rakstiet vēstules!

Godājamie kursanti! Ziņas par mūsu rīcībā esošajām jūsu elektroniskajām adresēm ir novecojušas un visai nepilnīgas. Administrācija griežas pie jums ar lūgumu atjaunot šīs ziņas. Mēs būsim pateicīgi, ja katrs no jums atsūtīs no savas adreses vēstuli, kurā būs precīzi norādīts šīs vēstules autors. Mūsu adrese: kursi@progmeistars.lv.

Administrācija plāno saskarsmē ar kursantiem izmantot elektronisko pastu visbūtiskākajā veidā.

Matemātikas pulciņi un lektorijs

aktīvi darbojas. Ar 6. - 7. klašu skolēniem strādā pasniedzējs S.Meļņiks. Ar 8. - 9. klašu skolēniem - pasniedzējs V.Moldavskis. Ar 10-12. klašu skolēniem strādā pasniedzējs A.Kaņevskis. Kursantiem visas šis nodarbības ir bezmaksas.

Prolog&Lisp –

tas ir loģiski un funkcionāli.

Pēc Jaunā gada pasniedzējs J.Jeļņiks plāno nolasīt interesantu speckursu Prolog&Lisp. Raksta pirmo daļu uzrakstījis J.Jeļņiks. Pārējām daļām savu roku pielicis S.Meļņiks. Viņš sastādīja raksta otro daļu un internētā atlasīja tekstus trešajai daļai.

Pirmā daļa.

J.Jeļņiks

Plašāk pazīstamākās pieejas (vai paradigmas) programmēšanā ir procedūras (vai direktīvās) un objektīvi orientētās pieejas. Izmantojot šīs pieejas tad arī tiek veidoti gandrīz visi reālie komercprojekti. Kurss stāsta par divām visizplatītākajām programmēšanas pieejām. Tiek analizēti uzdevumi, kurus vieglāk risināt, izmantojot tieši alternatīvās pieejas. Tiek aplūkota loģiskā un funkcionālā programmēšanas valodas, kā arī daži ar tēmu tieši saistītie teorētiskie jautājumi, piemēram:

· gala automāti

· 1.kārtas loģika

· būla funkcijas

Otrā daļa.

Ir imperatīvā programmēšana un deklaratīvā programmēšana.

Imperatīvajā programmēšanā programma attēlota veicamo darbību kopuma veidā, t.i., kods apraksta uzdevuma risinājumu. Imperatīvo valodu tipiski pārstāvji - Pascal vai C.

Ideālā deklaratīvās programmēšanas kods apraksta pašu uzdevumu (nevis vienu no tās atrisināšanas paņēmieniem kā imperatīvajā), t.i., programmētājs apraksta uzdevuma nosacījumus, tās precīzu formulējumu un rezultāta iegūšanas paņēmienus, bet risinājuma algoritma izvēle, rezultāta iegūšana – izpildsistēmas darīšana. Galvenā uzmanība deklaratīvajā programmēšanā tiek veltīta tam, kas ir jāizdara, nevis tam, kā tas ir jāizdara. Deklaratīvās programmēšanas varianti: funkcionālā programmēšana (tipiski pārstāvji - Lisp, Haskell) un loģiskā programmēšana - Prolog).

Loģiskajā programmēšanā programma ir nevis komandu un instrukciju kopums, bet risināmā uzdevuma abstrakts modelis loģisku aksiomu veidā. Tiek formulētas ziņas par uzdevumu un priekšlikumi, kas ir pietiekami tā atrisināšanai. Programma tiek izpildīta, uzstādot uzdevumu, kas aprakstīta loģiskā mērķa apgalvojuma (jautājuma) uzdevuma veidā. Programmas izpilde ir mēģinājums pierādīt mērķa apgalvojumu, izmantojot noformulētos priekšlikumus (aksiomas un to pārveidojumu paņēmienus).

Funkcionālajā programmēšanā programma ir nevis datoram doto instrukciju kopums, bet funkciju kopums, kuras izsauc viena otru un pašas sevi, bieži vien pastarpināti. Aprēķins turpinās tik ilgi, līdz funkcija, kas izsauca un iedarbināja visu programmu, neatgriezīs lietotājam rezultātu.

Trešā daļa. Teksti.

Funkcionālās programmēšanas vērtība mūsdienu programmēšanas pasaulē

Tagad ir ļoti daudz informācijas, jēdzienu, tehnoloģiju utt. Tas galīgi sajauc prātus, cilvēki ir pārslogoti ar informāciju. Pieeja, kurā viss pamatojas uz nelielu skaitu fiksētu jēdzienu un viss pārējais tiek veidots no tiem, nepievienojot aksiomas – labs pamats mūžīgi pieaugošajam terminu skaitam un tehnoloģiju dažādībai.

FP principi, ja tie ir apgūti pareizi, ļauj aizmirst detaļas un bez pūlēm tās atcerēties vajadzīgajā brīdī, teiksim, pēc dokumentācijas izlasīšanas.

Loģiskā programmēšana, loģiskā programma

Par loģisko programmēšanu sauc loģikas tiešu izmantošanu kā programmēšanas valodu. Loģiskā programmēšana tāpat kā funkcionālā programmēšana radikāli novirzās no programmēšanas valodu attīstības galvenā ceļa. Loģiskā programmēšana tiek veidota nevis ar zināmas abstrakciju un pārveidojumu virknes palīdzību, kas pamatojas uz fon Neimaņa mašinizētās arhitektūras un tai piemītošā operāciju kopuma, bet uz abstraktā modeļa pamata, kurš nekādā veidā nav saistīts ar kaut kādu mašinizēta modeļa tipu. Loģiskā programmēšana pamatojas uz pārliecības, ka nevis cilvēks ir jāmāca domāt ar datora operāciju terminiem (kādā vēsturiskā posmā zinātnieki un inženieri šādu ceļu uzskatīja par vienkāršu un efektīvu), bet datoram ir jāpilda cilvēkam raksturīgas instrukcijas. Savā galīgā un tīrā veidā loģiskā programmēšana paredz, ka pašas instrukcijas tiek nevis uzdotas, bet tā vietā skaidri, loģisko aksiomu veidā tiek formulētas ziņas par uzdevumu un priekšlikumu, kas ir pietiekami tā atrisināšanai. Šāds aksiomu daudzums ir parastās programmas alternatīva. Šāda programma var tikt izpildīta, uzstādot uzdevumu, kas formulēts loģiska apgalvojuma veidā, kas ir jāpierāda, - šāds apgalvojums tiek dēvēts par mērķa apgalvojumu. Programmas izpilde – tas ir mēģinājums atrisināt uzdevumu, t.i., pierādīt mērķa apgalvojumu, izmantojot priekšlikumus, kas doti loģiskajā programmā.

ASV salīdzināja skolēnu zinātnisko zināšanu līmeni.

http://www.podrobnosti.ua/society/2007/11/17/474566.htmlВ

ASV salīdzināja pasaules 45 valstu skolēnu zinātnisko zināšanu līmeni. ASV astoto klašu skolēni pārzina matemātiku un zinātni (jēdziens „zinātne” amerikāņu skolās nozīmē zināšanu kopumu precīzo zinātņu – fizikas, ķīmijas, bioloģijas utt. – jomā) Eiropas skolēnu līmenī. Bet skolēni no Āzijas valstī būtiski apsteidz gan amerikāņus, gan eiropiešus.

Amerikas Pētījumu institūts publicēja ziņojumu „Veiksme uzsmaida sagatavotiem prātiem”, kurā tiek salīdzināts ASV un pasaules 45 valstu skolēnu zinātnisko zināšanu līmenis.

Pēc ziņojuma datiem visfundamentālākās zināšanas matemātikā ir skolēniem Singapūrā (ieguvuši 605 balles), Dienvidkorejā (589), Honkongā (586), Taivanā (585) un Japānā (570). Desmit labāko skaitā ir arī skolēni no Beļģijas (537), Nīderlandes ( 536), Igaunijas (531) un Ungārijas (529). Krievija, Latvija, Malaizija un Slovākija ieguva 508 punktus, sadalot savā starpā 10.vietu. ASV izrādījās 12.vietā (504), apsteidzot Lietuvu (13.vieta, 460). No bijušajās padomju republikām reitingā tika ņemtas vērā arī Armēnija (19.vieta, 478 balles) un Moldova (24.vieta, 460).

Salīdzināšanai: Anglijas un Skotijas astoto klašu skolnieki ieguva pa 498 ballēs, Izraēlas – 496, Itālijas – 484, Irānas – 411, Palestīnas – 390, Saudu Arābijas – 332. Pēdējo vietu reitinga tabulā ieguva DĀR skolēni (264 balles).

Par „bāzes līmenis”, novērtējot zināšanas matemātikā, uzskata 469 – 566 balles. Tādejādi Singapūras, Dienvidkorejas, Honkongas, Taivanas un Japānas skolēnu zināšanas ir augstākas par noteikto „bāzi”. 22 valstis (tajā skaitā ASV un Krievija) atrodas bāzes līmenī, 19 valstis (ieskaitot Moldovu) – zemāk par „bāzi”.

Zinātni vislabāk pārzina Singapūrā (578 balles), Taivanā (571), Dienvidkorejā (558), Honkongā (556), Japānā un Igaunijā (552 balles). Līderu desmitniekā tika arī Anglija (544), Ungārija (543), Nīderlande (536) un ASV ar Austrāliju (527 balles). Lietuva ir 13.vietā (519 balles), Krievija - 16.vietā (514), Latvija - 17.vietā (512), Moldova - 24.vietā (472), Armēnija - 27.vietā (461).

Salīdzināšanai: Itālijas skolnieki ieguva 491 balli, Izraēlas – 488 balles, Irānas – 453, Palestīnas – 435, Saudu Arābijas – 398. DĀR atkal izrādījās pēdējā vietā (244).

Par zinātnisko zināšanu „bāze līmeni” tiek uzskatītas 494 – 567 balles, tātad Moldovas un Armēnijas, kā arī vēl 22 valstu skolēnu zināšanas atrodas zemāk par bāzes līmeni. Savukārt Singapūras un Taivanas skolēnu zināšanas ir augstākas par „bāzi”, bet 20 valstu (tajā skaitā ASV un Krievijas) – „bāze” līmenī.